-
Ebreju vēsture Kurzemes hrecogistē
Ebreju ienākšana Latvijas teritorijā.
Visticamāk ebreji Latvijas teritorijā ieradās no Vācijas pa jūras ceļu, apmetoties Piltenē un tās apkaimē. Tādejādi tieši Kurzeme ir pirmais novads Latvijas teritorijā, kuru apdzīvoja ebreji. Atšķirībā no mūsdienām, kur Piltene ir ļoti mazītiņš miestiņš, 16.gs. tai ir ļoti liela nozīme – Piltenes novadā ietilpa Aizpute, Grobiņa un Ventspils apkārtne, pie tam Piltene bija Kurzemes bīskapu rezidence, kas piešķir tai vēl jo svarīgāku lomu.
Tomēr pirmās liecības par ebreju uzturēšanos šajā teritorijā ir datējamas ar 14.gs. Tika atrasti kapakmeņi, kas datējami ar šo laika posmu. Varētu būt, ka šie ebreji bija miruši ceļojuma laikā cauri Kurzemei, jo, ar ļoti retiem izņēmumiem, ebrejiem šeit apmesties bija aizliegts.
Brīdī, kad Piltenes apgabals tika pārdots Dānijas karalim Frederikam II , hercogs bija atļāvis šajā teritorijā apmesties ārzemju ebrejiem, un šādā veidā viņš paaugstināja pārdodamās zemes vērtību. Līdz brīdim, kad Piltene nonāca Poļu jurisdikcijā 1585.g. šajā teritorijā valdīja liels juceklis. Šādā situācijā Kurzemes hercogistes ebreju ierobežojumi uz Piltenes ebrejiem neattiecās, un līdz ar to tie šeit varēja brīvi apmesties, veidot kopienas un nodarboties ar dažādiem amatiem.1
Slavenākais hercogs neapšaubāmi Kurzemē ir bijis hercogs Jēkabs Ketlers, kurš valdījis 1642. – 1684. gadam, un viņa laikā ebreju apstākļi uzlabojās un hercogs pat aicināja sekmīgākos tirgotājus uz savu hercogisti. Jēkabs ļoti interesējās par citu valstu attīstību, un viņu ļoti interesēja liberālā Holande, kur ebrejiem bija atļauts brīvi tirgoties pat ar kolonijām, kļūt par rūpniekiem un baņķieriem. Hercoga Jēkaba modernajai valdīšanai beidzoties, birģeri pieprasīja ebreju izraidīšanu, un par to tika izdots dekrēts 1692. gadā. Tomēr tikai 1714. gadā hercogs Ferdinands Ketlers I izdeva pavēli ebrejiem pamest Kurzemi sešu nedēļu laikā.2…
Referāts par tēmu Ebreju vēsture Kurzemes hercogistē. Referātā atainota ebreju dzīve Kurzemes hercogistē, sākot no laika, kad ebreji ienāca Latvijas teritorijā līdz brīdim, kad Kurzemes hercogiste nonāca Krievijas sastāvā. Referāts ir sadalīts vairākās nodaļās, kurās esmu centusies secīgi atainot ar ebrejiem saistītās norises šajā teritorijā, attiecīgajā laika posmā. Pirmajā nodaļā ir stāstīts par to, kā ebreji ir ienākuši šajā apkaimē, kur apmetušies, kā dzīvojuši. Svarīgs centrs bija Piltene, kas tolaik bija nozīmīga Kurzemes pilsēta. Šā iemesla dēļ, otro nodaļu esmu veltījusi ebrejiem Piltenē – par nodevām un priekšrocībām tiem ebrejiem, kuri uzturējās šajā pilsētā. Trešajā nodaļā atzīmētas neskaitāmās ebreju padzīšanas, likumi par soda naudām, nodokļiem, kas uzlikti ebrejiem, lai muižnieki varētu iedzīvoties uz viņu rēķina. Ceturtā nodaļa ir veltīta tam, ko laika biedri ir teikuši par ebreju situāciju Kurzemē. Viens uzskata, ka pie visām nelaimēm ir vainojami tieši ebreji, bet otrs uzsver, ka kristieši paši ir vainīgi pie tā, ka ebreji šādi uzvedas, jo paši viņus ir tādus pataisījuši. Viedokļi ir dažādi, un nav šaubu, ka dažādiem sabiedrības slāņiem bija dažādi uzskati par ebreju lietderību hercogistē.
