Lai realizētu pētījumu, ir jāsaprot, uz kādu literatūru, kādu informāciju balstīties. Pētniekam ir jāspēj atšķirt nozīmīga un nenozīmīga informācija, viņam ir jāsaprot, kas viņa pētījumam ir nepieciešams un kas ir lieks. Literatūras izskatīšana ir nepieciešama, jo tā papildina ikviena terminoloģiju, kā arī palīdz izprast dažādas definīcijas. Protams, literatūra dod pētniekam iespēju arī saprast, kādas metodes galu galā labāk izmantot. Mūsdienu pasaule nesagādā pārāk lielas problēmas ar literatūras atrašanu. Ir tik daudz veidu, kur un kā atrast informāciju, piemēram, internetā, visiem zināmā Google ļauj pārvietoties no viena literatūras avota uz otru, tomēr ar to nevajadzētu pārāk aizrauties, jo svarīga ir kvalitāte, nevis kvantitāte. Kā jau zināms, kvantitatīvo datu pamatā ir statistika, bet kvalitatīvie pamatojas jēgā un nozīmē. Kvalitatīvu informāciju var iegūt elektroniskajās datu bāzēs, kuras noteikti ikvienam pētījumam vajadzētu izmantot, jo tur ir plašs literatūras daudzums, uz kuru droši var paļauties. Tāpat arī akadēmiskā bibliotēka, kur pēc Rabsona ieteikuma, nevajadzētu nicināt arī vecus tekstus, jo daudzi joprojām no tiem labprāt mācas. Izvairīties vajadzētu galvenokārt no Vikipēdijas, jo tā ir vieta, kur ikviens, kam ir pieeja, var izmainīt informāciju, līdz ar to var sniegt aplamus datus, kas nevienam pētniekam nebūtu vajadzīgs viņa pētījumā.…
