Latviešiem šī gadsimta vēsturē viens no drūmākajiem periodiem ir deportāciju laiks. Šķiet, ir maz notikumu, kas būtu atstājuši tik lielu ietekmi uz nacionālo apziņu kā 1941.-1953. gada izsūtīšanas. Minēsim tikai dažus, visiem zināmus piemērus: ar deportācijām un represijām var izskaidrot, kāpēc latvieši nepretojās un pat aktīvi sadarbojās ar vāciešiem 1941. gadā, kāpēc liels skaits iedzīvotāju bēga uz Rietumiem 1944. gadā (Latviju pameta puse no tiem, kam bija augstākā izglītība), kāpēc tik ilgstoši noritēja mežabrāļu cīņas pēckara laikā, kāpēc 1949. gadā zemnieki tik strauji, pat paniski iestājās kolhozos. Daļēji deportācijas ir pamatā arī nacionālajai spriedzei mūsdienās. Deportācijas līdz ar imigrantu nelegālo iebraukšanu Latvijā pēckara gados (turklāt imigranti bieži vien iekārtojās izsūtīto mājvietās) tiek raksturotas kā padomju okupācijas nelikumības izpausmes un reizē arī kā tās spilgtākā iezīme. Īsi sakot, deportācijas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas izskaidro latviešu atrašanos trimdā visā pasaulē.…
