Pamatjautājums katram cilvēkam vienmēr bija un paliek jautājums par dzīves jēgu. Ne visi var atrast sev galīgu atbildi, ne visi ir spējīgi pietiekami pamatot viņu. Bet katrā normālā cilvēkā ir neiznīcināma vajadzība atrast šo jēgu un viņa saprātīgo attaisnojumu.
Mūsdienu cilvēku aplenca daudzveidīgu ticību un ideoloģiju liels daudzums, bet visi tie var būt apvienoti ap diviem galveniem pasaules uzskatiem: reliģijas un ateisma. Trešais, kuru bieži sauc agnosticisms, pēc būtības nevar pretendēt uz pasaules uzskatu statusu, tā kā principā noliedz aiz cilvēka tādu pasaules uzskatu reāliju izziņas iespēju, kā Dieva esamība, dvēsele, personības nemirstība, labā un ļaunuma daba, patiesība...
Reliģiju un ateismu ir lietderīgi aplūkot kā Dieva esamības (vai nebūtības) teorijas, kuros tiek pielietoti atbilstošie zinātniski un citi kritēriji.
Tādā zinātniskā kontekstā reliģija un ateisms paradas nākamajā ainā. Reliģija piedāvā tādu faktu milzīgu daudzumu, kuri liecina par pasaules eksistenci pārdabiska, nemateriāla, augstākā Saprāta (Dieva) eksistence, dvēseles. …
