-
Etnogrāfiskie ansambļi un jauniešu folkloras kopas bijušā Balvu rajona teritorijā
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Anotācija | ||
Ievads | ||
1. | Folklora mūsdienu dzīves kontekstā | |
2. | Folkloras pētnieku skatījums uz tradicionālo tautas kultūru | |
3. | Latgaliešu kultūra | |
4. | Folkloras kopu un ansambļu atpazīstamība | |
5. | Skolēnu attieksme un etnogrāfisko ansambļu un folkloras kopu izvērtējums | |
5.1. | Skolēnu ieinteresētība tradīciju saglabāšanā | |
5.2. | Folkloras kolektīva vadītāja personība | |
5.3. | Folkloras saglabāšana mūsdienās | |
6. | Jauniešu folkloras kopas un to dalībnieki | |
7. | Jauniešu folkloras kopu repertuārs | |
8. | Jauniešu folkloras kopu nozīme mūsdienās | |
9. | Folkloras kopu instrumentālais pavadījums | |
10. | Etnogrāfisko ansambļu darbība Balvu rajonā | |
10.1. | Etnogrāfisko ansambļu simboli | |
10.2. | Etnogrāfisko ansambļu repertuārs | |
10.3. | Piedalīšanās pasākumos | |
10.4. | Saiknes saglabāšana ar jaunāko paaudžu dziedātājiem | |
Secinājumi | ||
Izmantotā literatūra |
Secinājumi
Secinu, ka Balvu rajona teritorijā darbojas ļoti daudz aktīvu, interesantu un dažādu folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu. Katram no tiem ir savi simboli, savs izpildījuma vieds, dziedāšanas stils. Katrs no tiem ir unikāls, latviešu tautai nepieciešams dārgums.
Mani secinājumi par Balvu Amatniecības vidusskolas skolēnu zināšanām par etnogrāfiskajiem ansambļiem un folkloras kopām ir, ka 10. un 11. klases skolēni ir zinošāki par 7., 8., un 9. klases skolēniem, taču ir jautājumi uz kuriem atbildes nezin neviena no klasēm. Manuprāt, tas ir tāpēc, ka jaunieši neinteresējas par folkloras kopām un etnogrāfiskajiem ansambļiem un tāpēc nezin, kādas folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi darbojas Balvu rajona teritorijā, nevar nosaukt, kādus instrumentus izmanto etnogrāfiskie ansambļi un folkloras kopas, nezin, kā sauc folkloras ansambļu festivālu. Manuprāt, ja jaunieši būtu aktīvāki un paši piedalītos folkloras kopās, tad būtu zinošāki un spētu pateikt ko vairāk par folkloras kopām un etnogrāfiskajiem ansambļiem.
…
Mūsu republikā pastiprināta interese par folkloru nu jau pastāv krietni ilgi. 19. gs. otrās puses sākumā folkloras apzināšana, tās publicēšana ieguva būtisku nozīmi cīņā pret valdošajiem vācu mācītāju un muižniecības uzskatiem, ka latviešu tauta kā tauta nemaz nepastāv, ir tikai zemnieku kārta, kam nav savas vērā ņemamas kultūras. Un tā notika, ka jaunlatvieši, progresīvā latviešu inteliģence, tieši ar savas tautas folkloras bagātību un vienreizīgumu centās pierādīt, ka nozīmīgas kultūras vērtības tauta ir radījusi jau kopš tālas senatnes. Folkloras bagātību apzināšana kā tautas kultūras, tautas nacionālās savdabības apzināšana bija viens no lielākajiem jaunlatviešu un viņu sekotāju ieguldījumiem tā laika reālajos cīņas apstākļos pret baltvācu ideoloģiju. Mani interesē jautājums par folkloru – vai tā grimst, pārakmeņojas, vai tikai sākusi plaukt un zelt.