Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 06.02.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
  • Konspekts 'Vadīšanas funkcijas. Koordinēšana un motivēšana', 1.
  • Konspekts 'Vadīšanas funkcijas. Koordinēšana un motivēšana', 2.
  • Konspekts 'Vadīšanas funkcijas. Koordinēšana un motivēšana', 3.
  • Konspekts 'Vadīšanas funkcijas. Koordinēšana un motivēšana', 4.
  • Konspekts 'Vadīšanas funkcijas. Koordinēšana un motivēšana', 5.
  • Konspekts 'Vadīšanas funkcijas. Koordinēšana un motivēšana', 6.
  • Konspekts 'Vadīšanas funkcijas. Koordinēšana un motivēšana', 7.
Darba fragmentsAizvērt

• L. Portera un E. Loulera modelis aptver gaidu teorijas un taisnīguma teorijas elementus. Darbinieku sasniegtie rezultāti atkarīgi no pieliktajām pūlēm, prasmēm, spējām un savas lomas apzināšanās. Pielikto pūļu līmenis atkarīgs no atalgojuma. Pēc sasniegtā darba rezultāta var būt iekšējas (apmierinājums, pašapliecināšanās, pašapziņa) un ārējas (darba alga, prēmija, atzinība) atalgojuma formas. Jāņem vērā, ka darbiniekam ir savs atalgojuma taisnīguma vērtējums par kādu darba rezultātu un tas būtiski ietekmē garīgo apmierinājumu. Apmierinājums ir atgriezeniska saite ar cilvēka rīcību nākotnē.
• Raksturīgo pazīmju teorija paredz, ka katrs cilvēks pats analizē (pētī) savu personīgo rīcību, lai noteiktu sev raksturīgākās motivēšanas pazīmes. Pēc uzvedības pētīšanas cilvēks lemj par iekšējām un ārējām raksturīgām motivēšanas pazīmēm. Atkarībā no lēmuma cilvēks attiecīgi rīkojas nākotnē, dodot priekšroku iekšējām (piem., darba saturs, pilnvaras) vai ārējām (piem., naudas atalgojums) pazīmēm.
Stimulējošās motivēšanas teorija izskaidro atalgojuma un soda lomu cilvēka pašreizējā un nākotnes rīcībā. Tieši vajadzības stimulē cilvēka rīcību. Pēc stimulējošās motivēšanas teorijas cilvēka rīcība ir iepriekšējās pieredzes atziņu rezultāts. Ja iepriekš par attiecīgu rīcību bija labs atalgojums, tad darbinieks labprāt to atkārtotu un rīkotos tāpat arī turpmāk, un otrādi, ja bija samērā mazs atalgojums vai sods, tad viņš negribēs šo situāciju atkātot nākotnē.
Parasti organizācijās jābūt četrām stimulēšanas metodēm:
• pozitīvās stimulēšanas metodes lietošana nozīmē palielināt atalgojumu par efektīvāku, organizācijas prasībām izpildīto darbu;
• izvairīšanās stimulēšanas metodes lietošana nozīmē izvairīties no sodīšanas par ne visai atbilstošu darbinieku rīcību., piemēram, piemēram darba izpildes termiņa aizkavēšanās;
• sodīšanas stimulēšanas metodes lietošana nozīmē noteikt sodu darbinieka nepareizas rīcības gadījumā;
• ignorēšanas stimulēšanas metodes lietošana nozīmē vienkārši ignorēt kādu pēc menedžera viedokļa ne visai pareizu darbinieka rīcību.

Autora komentārsAtvērt
Atlants