Sociālo un politisko ideju vēsture

Valsts rašanās pamatā ir cilvēku jeb sabiedrības kopēja iniciatīva un griba apvienoties un uzturēt kārtību. Vispirms cilvēkam ir sevi jāapjauš un jācenšas sakārtot savas domas un uzskatus par mūsdienu dzīvi, valsti. Analizējot un izprotot it kā sev vistuvāko – sevi, var iet tālāk, nonākot līdz lielākām lietām, tādām kā ģimene, sabiedrība, kas savukārt veido valsti. Cilvēkiem apvienoties liek bailes un pašsaglabāšanās princips. Tomēr izdzīvot lielākoties var tikai barā. Ne par velti senajā cilšu sabiedrības laikmetā visbargākais sods bija izdzīšana no cilts, kas nenovēršami veda šo cilvēku nāvē. Kad cilvēki ir vienojušies par savu kopējo interešu realizāciju, var veidoties valsts. Valstij ir jābūt trīs pamatelementiem: nācija, kas, veidojot valsti, realizē savas tiesības uz to un politisko pašnoteikšanos, kopēja teritorija, valstiskuma institucionalitāte – valsts ir institūcija, kas radīta, lai nodrošinātu cilvēku brīvu kopēju politisku, ekonomisku un garīgu esamību, vara, ko atšķirībā no citiem varas veidiem sauc par publisko varu. Obligātā valsts pazīme ir neatkarība – teritorijas, iedzīvotāju un varas institūciju neatkarīgums no citām valstīm, iespēja patstāvīgi kārtot savas iekšējās lietas un ārējās attiecības. Neatkarību apliecina arī tas, ka valsts ir starptautiski atzīta un citas valstis šai neatkarībai piekrīt, kā arī ir gatavas to cienīt.
Ideālās valsts koncepcija:
1. Ideālās valsts ģeogrāfiskais raksturojums.
Ideālā valsts ir neliela teritorija, kurai ir jūras robeža vienā pusē un sauszemes robeža – otrā. Neliela tā ir tāpēc, ka tad to ir vieglāk pārvaldīt un vieglāk uzturēt kārtību, nekā lielākās valstīs (piem., impērijās). Tā atrodas ekonomiski izdevīgā vietā un ir bagāta ar dabas resursiem, kas sekojoši nozīmē to, ka pati var iedzīvotājus nodrošināt ar resursu bagātībām.…