Pirmo reizi varas dalīšanas principu abstrakti iezīmēja sengrieķu domātājs Aristotels savā darbā Politika, viņš rakstīja, ka katrā valsts iekārtā ir jābūt trīs pamatdaļām, ar tām jārēķinās lietprātīgam likumdevējam, rodot tajā labumu katram no valsts iekārtas veidiem. No pareiza šo daļu izkārtojuma ir atkarīgs arī pareizs valsts iekārtas stāvoklis.
Šī ideja tālāk tika attīstīta filozofu Dž. Loka un Š. L. de Monteskjē darbos. Dž. Loks izvirzīja nepieciešamību norobežot likumdošanas varu no izpildvaras. Likumdošanas varai ir primāts attiecībā pret pārējām valsts varām, bet tā ir tikai uzticētā vara, jo tauta saglabā savas augstākās varas tiesības atlaist vai mainīt likumdošanas varu. Savukārt Š. L. de Monteskjē izstrādātajā teorijā visa valsts vara ir iedalāma: likumdevēja, izpildu un tiesu varā. Sākotnēji, gan tiesu varu neatdalīja no izpildvaras, līdzās likumdošanas varai izšķirdams izpildvaru, kas nodarbojās ar starptautiskiem jautājumiem, un izpildvaru, kuras pārziņā ir visas iekšlietas. …
