Trīskrāsu karogs
Liela daļa pasaules karogu sastāv no trim krāsu joslām.Arī šo tradīciju ieviesa Franču revolūcija.Bastīlijas ieņemšanas laikā parīzieši pie cepurēm valkāja kokardes ar sarkanu un zilu krāsu.Šādas krāsas bija pilsētas karogā un simbolizēja pilsētnieku brīvību.Armijas komandieris de Lafajets tām pievienoja balto krāsu,jo tā bija Francijas karogā.Tā jaunā valsts ieguva trīskrāsu karogu.
Par nacionālo karogu trikolors kļuva 1794. gada 15. februārī, Pirmās Republikas laikā.
Decimālā mēru un naudas sistēma+Svari
Mūsdienās naudas un mērus mēs skaitam pa desmit.Senāk to darīja dažādi.Piem.viens ekijs(zelta monēta) sastāvēja no 3 lirām vai 60 sū,viens jards(garuma mērs) bija 3 pēdas un 36 collas.Revolūcijas laikā tika ieviests franks,kuru dalīja 100 santīmos.Kā garuma mēru ieviesa metru(tulk.no grieķu.val. Nozīmē’’vispārējs mērs’’).Tika noteikts,ka metrs ir viena miljonā daļa no meridiāna garuma starp ekvatoru un ziemeļpolu(lai to aprēķinātu,franču zinātnieki strādāja 7 gadus).un to dalīja decimetros un centimetros. Starptautiskās vienību sistēmas aizsākums saistās ar Lielās franču revolūcijas laiku 18. gs. beigās, kad pēc monarhijas krišanas karaļa varu nomainīja Nacionālā sapulce. Pirmoreiz lielos mērogos nesegta nauda tika ieviesta Francijā18 gs. sākumā.
…
