Viss iepriekš minētais – partiju daudzveidība un līdz ar to nespēja vienoties noveda pie tā, ka 15 gados bija eksistējušas 18 valdības, kuras nebija spējīgas uz kopīgu vienošanos. Bija vajadzīgas pārmaiņas, kuras ļautu veidot stabilu valdību. Tādēļ K. Ulmanis kopā ar citiem valdības pārstāvjiem nolēma izdarīt valsts apvērsumu – pārņemt varu un padzīt līdzšinējo parlamentu, kurš nebija attaisnojis uz to liktās cerības. Ulmanis dibināja savu valdību un vadīja valsti ar stingru roku. „Ulmaņa laikos”, kā tos tagad dēvē, pieauga tautas labklājība, valsts veselības nozarē, izglītības nozarē, kā arī saimnieciskajā nozarē tika gūti ļoti daudz sasniegumu.
Tātad šāds bija Latvijas parlamentārais periods. Kopumā pretrunīgs, taču salīdzinājumā ar turpmāko PSRS okupācijas laiku un mūsdienām, tomēr valdība veica savas funkcijas, valsts pastāvēja un latvieši to atceras kā „labos laikus”.
…
