No pulksteņmeistara Edgara Miķelsona sarunas ar žurnālistu Ati Klimoviču
Pavēli nešaut Kurzemē saņēmām ap 8. maijā ap pusdienlaiku. No vācu puses vēl atnāca kāds rets šāviņš. Tur bija maza upīte, mēs tur apmetāmies, un es pirmo reizi ēdu zirga gaļu, saceptu pannā.
Vācu gūstekņi nāca nolikt ieročus. Un viens tēvs tajā dienā nošāva savu dēlu, kas iznāca no katla kā gūsteknis. Tēvs bija mūsu pusē. Es to neredzēju, paldies Dievam, es tikai domāju – nu, kā var šitā... Mans brālis bija leģionārs, viņš vadāja vācu oficieri un arī bija Blīdenes stacijā, tikai nākamajā rītā. Pēc kara to visu pārrunājām, mums nebija nekāda naida, kāds naids var būt!
…
