Franču apgaismības filozofijā svarīga loma ierādīta dabisko tiesību problēmai. Cilvēkam ir tiesības uz dzīvi, brīvību un īpašumu. To ievērošana nodrošina pilsoņu tiesisko vienlīdzību. Jābūt harmonijai starp personiskām interesēm. Šai problēmai starp personiskām un sabiedriskām interesēm. Šai problēmai pievēršas Žans Žaks Ruso darbā par sabiedrisko līgumu” (1762).
Žana Žaka Ruso dzīve
(1712 – 1778)
Žans Žaks Ruso bija viens no redzamākajiem apgaismības laikmeta pedagoģijas pārstāvjiem. Dzimis Ženēvā 1712. gadā. Viņam nebija lemts iegūt sistemātisku izglītību.
Pirmais Ruso darbs: “Vai zinātnes un mākslas progress sekmējis tikumu uzlabošanos vai pasliktināšanos?”
1754. gadā nāca klajā viņa otrais darbs: “Par nevienlīdzības rašanos starp cilvēkiem”.
1762. gadā: ”Sabiedriskais līgums”
1762. gadā viņš publicēja romānu – traktātu “Emīls vai par audzināšanu”. Šis darbs darīja autoru pazīstamu visā pasaulē.
Tajā Ruso rādīja, kā jāaudzina brīvais jaunās, t. i., buržuāziskās sabiedrības cilvēks. Grāmatas iznākšana izraisīja sašutumu aristokrātos un garīdzniecībā.
Ruso darbi dziļi satrauca pirmsrevolūcijas progresīvās buržuāziskās sabiedrības prātus; to ietekme sniedzās tālu aiz Francijas robežām.
Protams, neraugoties uz to, ka dažas domas Ž. Ruso pārņēma no Dž. Loka un M. Montēņa, viņu var uzskatīt “par brīvības , dabas un sirds, cilvēktiesību, cilvēka cieņas Evaņģēlija sludinātāju.” Ž. Ruso nopietni ietekmēja franču revolūciju un arī pedagoģiskās reformas līdz pat 19. gadsimta beigām.…
