Anna Millere jau recenzijas sākumā pauž savu nostāju pret šo Jāņa Rokpeļņa darbu, raksturojot to kā dzīvu, mūsdienīgu,intriģējošu un uz nozīmīgu lomu literārajā pasaulē pretendējošu . „Virtuālo Faustu” A.Millere salīdzina ar cilvēka dzīvi un dabu, kā arī literatūras mūsdienu ievirzi- „Fragmentārisms ir mūsdienu cilvēka un literatūras teju vai raksturīgākā īpašība” Stāstījuma forma ir dienasgrāmata, brīvais stāstījums ar pārrāvumiem, tādējādi lasītājam ļauj justies kā „teksta sastāvdaļai”, kā stāsta galvenajam varonim. „Viltus identitāte” arī ir šī darba galvenā ideja- apjaust savu līdzību ar galveno varoņtēlu, saskatīt darbā savas cilvēcīgās vājības un spēt to novērtēt savdabīgā pašironijā.
A.Millere apgalvo, ka „ikdienišķas parādības „Virtuālajā Faustā” kļūst par virzītājspēku, romāna sižetu, karnevālisku spēli.” Kam zināmā mērā var piekrist,jo, manuprāt, darbs būtībā „izvērš cilvēku uz āru”, tiek atspoguļotas cilvēka apslēptākās īpašības, vēlmes, domas. …
