Patēriņa teoriju būtība (Dž.M.Keins, M.Fridmens, F.Modiljāni, E.Engelss). Makroekonomikas līmenī svarīgu vietu saņem nacionālais ienākums. Lai labāk izpētīt un izprast nacionālo ienākumu, vajag uzzināt patēriņa teoriju būtību.
Ir noteikts, ka augot iedzīvotāju ienākumiem, aug arī privātais patēriņš. Būtiski ir tas, ka patēriņa pieauguma temps atpaliek no ienākumu pieauguma tempa. To cēloņsakarību Dž.M.Keins nosauca par galējo tieksmi patērēt un raksturoja kā „psiholoģiskais pamatlikums”.
M.Fridmena permanento ienākumu teorija apgalvo, ka ienākumus un patēriņu saista nevis īslaicīgs periods, bet patēriņa permanentais novērtējums. Patēriņu un ienākumu vajag izpētīt ilglaicīgi. Tas atstāj iespaidu uz kārtējā perioda patēriņu.
F.Modiljāni uzvedību patēriņa jomā saista ar visu dzīves ciklu. Patiešam, cilvēki novērtē savus ienākumus, kā arī prognozē patēriņa izdevumus visa dzīves cikla garumā. Tāpēc, lielu uzmanību vajag pievērst ietaupījumiem. Rezultātā savlaicīgi ietaupījumi var būtiski izlīdzināt patēriņu visā dzīves ciklā, neatkarīgi no konkrētiem ienākumiem kādā atsevišķā dzīves posmā.
E.Engelss noformulēja ekonomisku likumu, saistītu ar patēriņa teoriju. Likums nosaka, ka ar pārējiem vienādiem nosacījumiem pārtikas izdevumu īpatsvars ģimenes budžetā ir labklājības rādītājs: jo relatīvi mazāki ir šie izdevumi, jo turīgāka ir ģimene. Šo likumu var izmantot starptautiskos salīdzinājumos.6
…
