Steidzīgajos darbdienu rītos un vakaros ģimenes pieaugušie cits citam neveltī daudz laika un uzmanības. Bet bērni, īpaši, kamēr mazi, nevar iztikt bez aprūpes, un kopā ar to saņem arī lielu daļu maiguma. Viena no bērna pamatvajadzībām ir drošība. Ne tikai fiziskā – tā, protams, ir vissvarīgākā, bet par to vairāk raizējamies mēs, pieaugušie. Bērnam nepieciešama drošības izjūta, ka neaptverami lielajā pasaulē un neizprotamajā laika okeānā ap viņu ir zināmas lietas un paredzami notikumi. Ka viss labais, kas notika šodien, atkārtosies arī rīt, parīt, aizparīt... Ka mamma vakarā palasīs pasaku, tētis, atnācis no darba, pametīs viņu gaisā un vecmāmiņa vienmēr no somas varēs izvilt kādu ledenīti. Visas šīs mazās lietas, atkārtojoties kļūst par mīļiem rituāliem.
Kā bērni tos sargā! Pamēģiniet tikai aizmirst; tas tiks pieprasīts, un apliecina, cik bērnam tas svarīgi. Mana meita vēl līdz 13 –14 gadu vecumam vienmēr demonstratīvi apgūlās bez segas un gaidīja, lai es viņu apsedzu un tikai pēc tam dodu vakara buču.
Amerikāņu psihoterapeits Džons Grejs grāmatā “Bērni ir no debesīm” uzsverot, cik ļoti bērniem vajadzīgi šādi rituāli, dalās arī personīgajā pieredzē: “Mums bija īpašs rituāls ar meitu Lorīnu – mēs gājām uz pilsētu cauri mežam un tad atpūtāmies un uzēdām kūciņu vietējā veikalā.…
