Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Ievads | 3 |
2. | Sodu veidi | 4 |
3. | Soda noteikšana | 8 |
4. | Nobeigums | 12 |
5. | Izmantotā literatūra | 14 |
Vācijas Federatīvās Republikas Kriminālkodeksa (turpmāk – Vācijas FR KK) trešās sadaļas „Nodarījuma juridiskās sekas” pirmā nodaļā „Sods” reglamentēti piemērojamie sodi un to piemērošanas ilgumi. Pie pamatsodiem tiek pieskaitīti brīvības atņemšana un naudas sods, bet kā papildsods izdalīts tikai aizliegums vadīt transportlīdzekļus:
1)brīvības atņemšana – tā ir uz laiku, ja likums neparedz brīvības atņemšanu uz mūžu (38.§). Minimālais laiks ir viens mēnesis, bet maksimālais – piecpadsmit gadi. Pie tam 39.§ nosaka, ka brīvības atņemšanu, kura noteikta mazāka par vienu gadu, tiek noteikta pilnās nedēļās un mēnešos, bet ilgāka par vienu gadu – pilnos mēnešos un gados.
2)naudas sods – tiek noteikts dienas likmēs. Minimālā likme ir piecu dienu likme, bet maksimālā - trīssimt sešdesmit pilnu dienu likmes apmērs.
Nosakot dienas likmes apmēru, tiesa ņem vērā personas, kura izdarījusi nodarījumu, personisko un materiālo stāvokli. Tiesa par pamatu ņem personas neto ienākumu; maksimālais naudas sods var būt apmērā līdz 30 tūkstošiem eiro (http://www.gesetze-im-internet.de/bundesrecht/stgb/gesamt.pdf).
Starp citu, ja persona ir iedzīvojusies vai centusies iedzīvoties nodarījuma izdarīšanas rezultātā, tad naudas sods var tikt noteikts līdz ar brīvības atņemšanas sodu, lai gan naudas sods likumā nav paredzēts vai paredzēts alternatīvi (41.§). 42.§ paredz gadījumu, ja notiesātais nav spējīgs nekavējoties nomaksāt naudas sodu, tad tiesa viņam nosaka samaksas termiņu vai var atļaut nomaksāt pa daļām. Pie kam, ja tiesas noteiktais maksāšanas režīms netiek ievērots, tad naudas soda nomaksas pa daļām atvieglojums zaudē savu spēku.…
Vācijas Federatīvās Republikas Kriminālkodekss (Strafgesetzbuch) tika pieņemts 1871.gada 15.maijā kā Vācijas Impērijas Kriminālkodekss. Daudzkārtējie likumu tekstu grozījumi veicināja publicēt jaunu Kriminālkodeksa redakciju 1998.gada 13.novembrī (BGBl.I.S 3322). Ļoti īsi raksturojot Vācijas Federatīvās Republikas Kriminālkodeksu, var izdalīt sekojošas tā raksturojošas pazīmes: 1) Kriminālkodekss sastāv no Vispārīgās daļas un Sevišķās daļas: - Vispārīgā daļa sastāv no piecām nodaļām, katrai ir vēl noteikts skaits apakšnodaļu. Vispārīgā daļa ir no 1.§ - 79.b§. - Sevišķā daļa sastāv no trīsdesmit nodaļām, vairākām ir vēl noteikts skaits apakšnodaļu. Sevišķā daļa ir no 80. § - 358.§. - Materiālas tiesību normas ir norobežotas no procesuālām normām. Procesuālās normas ir reglamentētas Kriminālprocesa kodeksā. Krimināltiesību reformas laikā tika pieņemti seši likumi par krimināltiesību reformu, daudzi likumi par kriminālkodeksu grozīšanu un 1974.gada 2.marta Kriminālkodeksa ieviešanas likums. Likums par Kriminālkodeksa grozīšanu 1953.gada 4.augustā ieviesa atbrīvošanu no soda un atbrīvošanu no atbildības ar pārbaudes laiku. Jaunā Kriminālkodeksa redakcija, publicēta 1953.gada 25.augustā, deva šim likumam nosaukumu Kriminālkodekss, bet piebilde – „Vācijas Impērijas” tika izslēgta.