Kā jau zinām, preces pārdod arī no valsts kādai citai valstij, nenotiek tikai iekšējā valsts tirdzniecība. Maksājumi par precēm un pakalpojumiem, kas notiek starp valstīm atšķiras no maksājumiem, kas notiek valsts iekšienē. Tas ir tāpēc, ka katrai valstij ir sava valūta. Maksājuma bilance ir atskaite par valsts maksājumiem uz ārzemēm un ieņēmumiem, kas ienāk no ārzemēm. Maksājumi plūst no valsts valstī jo notiek preču tirdzniecība.
Nācijai ir maksājumu bilances deficīts, ja, summējot visas tekošās un kapitāla operācijas, ārzemju valūtas aizplūde ir lielāka nekā tās ieplūde valstī. Ārzemju valūtas pārpalikums nozīmē, ka ir notikusi ārzemju valūtas neto ieplūde. Deficītu var segt, izmantojot, lai palielinātu ārzemju valūtu rezerves vai aizņemoties ārzemēs. Tomēr tie var būt tikai pagaidu pasākumi. Savukārt pārpalikumu var izmantot, lai palielinātu ārzemju valūtu rezerves vai ieguldītu investīcijās ārzemēs, vai arī atmaksātu iepriekšējos ārzemju aizņēmumus.
Katrā valstī ir sava valūta un valūtas kurss, kurš ir mainīgs. Valūtu maiņas kurss ir vienas valūtas cena, kas izteikta citā valūtā. To nosaka valūtu piedāvājums un pieprasījums ārzemju tirgū. Valūtu kursa svārstības rāda izmaiņas: valsts kopējā eksportā ārzemju cenās un valsts kopējā importā iekšzemes cenās.
Pastāv starptautiska organizācija SVF, kuras mērķis ir veicināt pasaules tirdzniecības augsmi, palīdzot valstīm risināt maksājumu bilances problēmas un mudinot dalībvalstis uzturēt stabilu nacionālās valūtas maiņas kursu.
…
