Pārņēmis saimniecības vadības grožus savās rokās, Edvarts kopā ar Ievu grib mainīt saimniekošanas veidu uz racionālāku. Man šķiet, ka tas noteikti bija jādara, lai spētu iet līdzi laikam un mājas neizputētu. Jaunajiem Indrāniem interesē saimniecības attīstība, progress.
Edvartam ir svarīgi ikvienu zemes gabaliņu lietderīgi izmantot. Viņu vada stingra mērķtiecība - dzīvē ko panākt un izkopt raženus, bagātus Indrānus. Edvarts grib pārvērst Indrānus par lielsaimniecību: „Ja man neviens liegdams un kliegdams nestāsies ceļā, tu Indrānu pēc desmit gadiem vairs nepazīsi. Tagad te strādā pieci cilvēki, tad te pelnīs savu maizi divdesmit. Uz paugura, kur tas sīkstais māls, kūpēs podnieka krāsnei skurstens, noras malā būs mazmājiņa, un pirtiņas gravā būs dambis ar zivīm.” Viņi ir gatavi praktiskumu mainīt pret skaistumu, jo tas nenesot labumu. Cilvēcīgo saimniecību pārvērta par progresīvu.…
