Latviešu dzejnieks Andrejs Eglītis (1912-2006) bija maigs liriķis, tautas ciešanu izteicējs, cīņā saucējs.
Vismīļākais cilvēks kalpu ģimenē dzimušajam dzejniekam bija māte - Emīlija Eglīte, kas, būdama dziļi reliģioza, ieaudzina savos abos dēlos uzskatu, ka Dievs ir visā, kas patiess skaists un ētiski pilnvērtīgs; Dievs valda dabā un cilvēkos, šajā saulē un aizsaulē.
Par dzejnieka vienu no nozīmīgākajiem darbiem uzskatāma 1943. gadā tapusī Andreja Eglīša un komponistes Lūcijas Garūtas nemirstīgā kantāte " Dievs, tava zeme deg!", kas radīta galvenokārt iespaidojoties no 1941. gada 14. jūnija masveida deportācijām, ko veic padomju okupācijas iestādes, un tā brīža situācijas. Kantāte skanējusi visā pasaulē un kļuvusi par savdabīgu latviešu tautas lūgšanu.
Kā korespondents latviešu leģiona sastāvā piedalās arī 1. Pasaules karā. 1945. gada pavasarī kopā ar citiem latviešu inteliģences pārstāvjiem, piemēram, Veroniku Strēlerti, dodas bēgļu gaitās – ar laivām pāri Baltijas jūrai uz Gotlandi.
Dzejnieks no 1945. -2000. gadam dzīvo trimdā Zviedrijā.
Izveidojis Latviešu Nacionālo fondu (LNF), kura uzdevumi un mērķi ir cīnīties par latviešu tautas un Latvijas - neatkarīgas, brīvas, demokrātiskas republikas tiesībām un rūpēties par tautas dzīvā spēka un latviskās kultūras saglabāšanu.…
