-
Baroks Latvijā
No 17. gs.beigām - 18. gs. beigām.
Baroka stils ir dinamisks un grezns.
Celtnēm raksturīgi:
- liektu līniju ritmi,
- dekoratīvu elementu pārpilnība,
- pārspīlētas formas.
Baroka stilā cēla privātmājas, muižas, pilis un dievnamus. Daudzas celtnes pārbūvēja un rekonstruēja, tās ieguva jaunus, greznus portālus un torņus.
Rīgā nozīmīgākie baroka arhitektūras paraugi ir saistīti ar būvmeistara Ruperta Bindenšū darbību.
Tikai baroka stilā Latvijas celtnēs pilnībā ieviesās klasiskajā orderu arhitektūrā aizgūtie elementi: - kolonnas,
- pilastri (dekoratīvs izvirzījums sienā)
- klasiskas dzegas (josla sienā) u.c.
Baroks ieviesa formu dubultošanu un trīskāršošanu, atsevišķu detaļu aizsegšanu ar citām.
Par raksturīgu baroka celtņu sastāvdaļu kļuva augsts divdaļīgs augstas formas jumts – t.s. mansarda jumts, aiz kura apakšējās daļas parasti atradās izbūvēts jumts stāvs. …
Baroks ( barocco - samākslots, neparasts) ir stils un mākslas periods, kas valdīja Eiropas mākslā no 16.gs. beigām līdz 18. gs. vidum. Baroks izpaudās ne tikai tēlotājā mākslā, bet arī arhitektūrā, literatūrā un mūzikā. Iespējams, radies no sena portugāļu valodas vārda barocco, kas apzīmē neregulāras formas pērles. 1925. g. Pazaureks izteica hipotēzi, ka vārds "baroks" ir radies no vārda "parūka" (itāliešu parrucca, franču perruque). Baroks radās Itālijā (Romā) pēc renesanses stila (16. gs. 2.puse), un apgaismības laikmetā (17. 18.gs.) un visplašāk tur attīstījās. Tas izplatījās arī daudzās citās Eiropas zemēs. Latvijas arhitektūrā baroka stila attīstību iedala trīs periodos: Agrajā barokā (17.gs.50.g. – 18.gs. 30.g.), ko vēl caur auž viduslaika un manierisma elementi; Attīstītajā barokā (18.gs. 30., 60.g.), kad radušies nozīmīgākie stila piemēri; Vēlajā barokā (18.gs. 60., 80.g.);
