Jauno laiku racionālisms
Racionālisma jēdziens
Viduslaiku un jauno laiku racionālisma atšķirības nav saistītas nedz ar domāšanas iespēju novērtējumu, nedz ar atziņu par nepieciešamību tās izmantot. Viduslaiku filozofija savu vēlāko konkurentu pārspēja pat tajā aspektā, ka pasludināja intelektu ne tikai par spējīgu izzināt parādības, bet arī par pašu pasaules būtību. Šīs īpašības pastāvēšanu garantē Dieva intelekts kā esamības kārtības pamats, kas dod iespēju aptvert to ar domāšanas palīdzību (cilvēks nav nekāda akla, neredzīga būtne, ko Dievs aiz rokas ved pie atziņas). Pret šādu pasaules uzskatu cīnījās jauno laiku racionālisms, atsvabinot intelektu no šādi fiksētas teoloģiskās ontoloģijas ietvariem, definējot to pa jaunam un novirzot uz citiem uzdevumiem. Citiem vārdiem, atšķirība starp viduslaikiem un jaunajiem laikiem nav saistīta ar jautājumu, vai vispār izmantot intelektu, bet ar nostādni, kādam nolūkam raidīt darbā domāšanu, uz kādu mērķi to virzīt un uz kādiem principiem balstīt tās lietošanu.…
