Latviešu grāmatu izdošana svešumā

Pirmoreiz plašāku un nozīmīgāku latviešu grāmatu izdošanu ārpus Latvijas uzsāka jaunlatviski noskaņotu Tērbatas latviešu studentu grupa. Izdevēju plānos ietilpa nozīmīgu manuskriptu sagāde un publicēšana. Studenti ar Juri Alunānu priekšgalā, piesaistot nacionāli noskaņotos latviešu skolotājus, izstrādāja plašu grāmatu izdošanas programmu. Kā pirmais šajā grāmatniecības pasākumā nāca klajā J. Alunāna dzejoļu krājums „Dziesmiņas” (1856). Alunāns dzejoļu krājuma izdošanā ieguldīja savus un no studentiem un skolotājiem iepriekšparakstīšanās ceļā savāktos līdzekļus. Grāmata iespiesta H. Lākmaņa spiestuvē Tērbatā 500 eksemplāros. 1859. un 1860. gadā iznāca J. Alunāna veidotā rakstu krājuma „Sēta, daba un pasaule” pirmās trīs grāmatas. Tās, tāpat kā dzejoļu krājums, finansējis pats sastādītājs. Turpmākiem krājuma izdevumiem kā Alunānam, tā citiem Tērbatas latviešiem trūka līdzekļu, bet iespiedējs Lākmanis acīmredzot neuzskatīja šo grāmatu izdošanu par rentablu pasākumu.
Tērbatas studentu nodomu realizāciju kavēja cenzūra, aizliedzot F. Mālberga apceri „G. Merķeļa mūža strauts”, vairākus E. Dinsberga oriģināldarbus un tulkojumus, F. Hofmaņa „Konterbandnieka zēnu”” (J. Alunāna tulkojums), K. Barona Latvijas ģeogrāfiju „Mūsu tēvzemes aprakstīšana” u.c. manuskriptus.
Alunāna ideju veidot latviešu grāmatniecību neatkarīgi no baltvācu mācītāju aizbildniecības turpināja A. Spāģis apcerējumā „Die Zustände des freien Bauernstandes in Kurland…” (Brīvās zemnieku kārtas stāvoklis Kurzemē, Leipcigā 1863) un K. Biezbārdis apcerē „Der Sprach- und Bildungskampf in der Baltischen Provinzen Russslands” (Valodas un izglītības cīņa Krievijas un Baltijas provincēs,Baucenē, 1865).
19.gs. 60. gados latviešu grāmatniecības progresīvie centieni pārvirzījās uz Sanktpēterburgu, kur darbojās Auseklis, Baumaņu Kārlis, P.Gūtmanis, un Maskavu (K. Valdemārs, K. Barons, F. Brīvzemnieks). Izcilākais devums bija sabiedriski politiskā un literārā nedēļas laikraksta „Pēterburgas Avīzes” (1862-1865) izdošana. …