Servitūtu vispārīgs raksturojums

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Veidojot referātu par Servitūtu vispārīgu raksturojumu padziļināti iepazinos ar Civillikuma trešo daļu par lietu tiesībām, ceturtajā nodaļā servitūti, t.i. no 1130. līdz 1259. pantam. Vēl papildus tam apskatīju dažādu autoru darbus par servitūtu, kuri bija rakstīti vadoties no LR Civillikuma.
Servitūts ir pazīstams jau no senās Romas laikiem, kad radās īpašuma tiesības uz lietu. Tā kā īpašuma tiesības ir neaizskaramas un neviens nedrīkst liegt īpašniekam lietot savu lietu, bet līdzcilvēkiem ir savas vajadzības, tad šo likuma nepilnību labo servitūti. Servitūts ir apgrūtinājums pašai lietai, lai, piemēram, blakus dzīvojošais kaimiņš varētu pa svešu zemi dzīt lopus uz upi padzerties, bet īpašnieks nedrīkst liegt pulka saimniekam dzīt lopus, jo tas ir vitāli nepieciešams. Savukārt servitūta izlietotājs nedrīkst ļaunprātīgi izmantot sev piešķirtās tiesības.
Arī mūsdienās servitūtam ir liela nozīme. Pārsvarā aktuāls ir ceļa servitūts, bet pastāv arī citi servitūta veidi kuri ir svarīgi līdzcilvēkiem. Servitūts netiek dibināts ērtības labad, bet gan nepieciešamības dēļ. Lai servitūts iegūtu likumisko spēku tas ir jāieraksta zemesgrāmatā pamatojoties uz līgumu vai testamentu, tiesas spriedumu vai administratīvo aktu. Īpašnieks nedrīkst likt šķēršļus servitūta izmantotājam kā labā tas ir nodibināts. Savukārt servitūta izlietotājs nedrīkst ļaunprātīgi izmantot savas tiesības. Servitūts ir apgrūtinājums pašam īpašumam nevis tā īpašniekam, tas neuzliek papildus pienākumus. Servitūta izlietotājs ir ieguvējs, jo savā ziņa viņš drīkst lietot svešu lietu kā savu, bet īpašnieks lietai ir zaudētājs, jo viņš pilnībā nevar valdīt pār savu īpašumu.
Pētot servitūtu vispārīgi ieguvu plašas zināšanas par servitūtiem, to veidiem, pienākumiem un tiesībām.
…