ID128849

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Anotācija	3
	Ievads	4
I	Problēmas nostādne un literatūras apskats	6
1.	Vēsturiskais	6
2.	Teritoriālās reformas izveidošanas nepieciešamība	9
3.	Grobiņas novada veidošanā dzīves kvalitātes kritēriji	12
3.1.	Grobiņas novada veidošanās	12
4.	Citu autoru viedoklis par administratīvi teritoriālo reformu	13
II	Dati un metodes	16
5.1	Kapsēdes pamatskolas 9.klases jauniešu iecerētā nākotnes vieta	16
5.2.	Kapsēdes pamatskolas 9.klases vērtējums izveidojoties Grobiņas novadam	17
5.3.1.	Vislielākās pārmaiņas izveidojoties Grobiņas novadam	18
5.3.2	Nevienlīdzības problēma Grobiņas novada teritorijā	18
5.3.3.	Medzes jauniešu vērtējums izveidojoties Grobiņas novadam	19
5.4.	SVID analīzes matricas	20
	Secinājumi	21
	Galvenais secinājums	21
	Literatūras saraksts	22

Darba fragmentsAizvērt

Administratīvi teritoriālais iedalījums ir valsts teritorijas iedalījums tipveida vienībās, atbilstoši kam veidojas valsts varas orgānu un, pārvaldes sistēma.1
Administratīvi teritoriālo reformu koordinē Administratīvi teritoriālās reformas padome, kuras sastāvā vienādā skaitā ietilpst Latvijas Pašvaldību savienības un valsts pārvaldes institūciju pārstāvji (17. pants).
Attiecībā uz vietējām pašvaldībām likumā noteikts:
– pēc reformas Latvijā ir novadu, pilsētu un pagastu pašvaldības (5. pants);
– reformas ietvaros jāveic teritoriju izpēte, apvienošanās vai sadarbības projektu sagatavošana un šo projektu realizācija (6. pants);
– reforma tiek veikta pēc pašu pašvaldību iniciatīvas līdz 2003. gada 31. decembrim, bet pēc atbildīgās ministrijas projektiem – no 2004. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 30. novembrim(6. pants);
-līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām apvienotās pašvaldības domē vai padomē darbojas visi apvienoto pašvaldību deputāti (11. pants).
– valdība dotē sadarbības vai apvienošanās projektu realizāciju (6. un 9. pants);
Otrs likumā paredzētais reformas veids ir pašvaldību sadarbības apvienības. Par tādām pašvaldību sadarbības apvienībām, kuras atbilst reformas kritērijiem, atzītas četras apvienības – Ziemeļkurzeme, Rūja, Engure Bērzes krasti.Sadarbības apvienības dalībpašvaldības katra atsevišķi pieņem lēmumu sadarboties, izveido kopīgu lēmējinstitūciju un izpildinstitūciju. Apvienība var izveidot arī citas kopīgās iestādes – kopīgu pagasttiesu, kopīgu būvvaldi, pieņemt juristu, veidot kopīgu attīstības plānošanas biroju utt. Tajā pašā laikā katra dalībniece saglabā savu patstāvību, izņemot jautājumus, kurus paši nodeva sadarbības apvienībaiMK 2007. gada 16. oktobrī tiek apstiprināts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM), nolikums, kurš nosaka ministrijas funkcijas starp, kurām ir tādas funkcijas, kā izstrādāt reģionālo un pašvaldību sistēmas attīstības politiku un koordinēt tās īstenošanu dzīvē.2…

Autora komentārsAtvērt

Teritoriālās reformas ietekme uz Grobiņas novadā ietilpstošā Medzes pagasta jauniešu dzīves kvalitāti