Senatnē cilvēki ticēja, ka bez pasaules, kurā viņi dzīvo, pastāv vēl dievu pasaule. Cilvēki domāja, ka dievi ir pārāki par viņiem. Dievi nosaka visu cilvēka dzīvi, ir viņam labvēlīgi un pasargā no nelaimēm. Dievi spēja būt arī bargi un sodīt cilvēkus, ja viņi pienācīgi negodināja dievus. Senie divupieši un ēģiptieši ticēja daudziem dieviem. Senie ēģiptieši1 godināja ap divtūkstoš dievu. Viņi pielūdza dievu dzīvnieku, puscilvēku – pusdzīvnieku un cilvēku izskatā. Kā divupieši, tā ēģiptieši pielūdza Sauli un ūdeni.
Pašā sākumā ēģiptieši, līdzīgi kā ebreji, godināja vienu Dievu, bet vēlāk no monoteisma atkāpās, aizstājot to ar henoteismu (politeisma paveids, kur daudzu dievu vidū viens ir visvarenākais dievs un ar kuru saistījās reliģiskais kults). …
