Nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojumu saņemšanu un nav soda naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu. [2;108] Šajā nodokļu definīcijā ir kāds būtisks moments, kas atšķir nodokli no cenas. Cena ir brīvprātīgs maksājums par konkrētu preci vai pakalpojumu. Turpretim vērtējot nodokli jāsaprot, pirmkārt, ka tam ir obligāta maksājuma raksturs un, otrkārt, - nav zināms par kādu preci vai pakalpojumu tiek maksāts. Tas apstāklis, ka, maksājot nodokļus, pretī netiek saņemta reāla prece vai pakalpojums, liek izjust nodokļus par slogu un izsauc nelabvēlīgu attieksmi pret tiem.
Iedarbojoties uz inflāciju, bezdarbu un makroekonomisko stabilitāti, nodokļi ir nopietns valdības darbības instruments. Ar nodokļu palīdzību ir iespējams sekmēt atsevišķas uzņēmējdarbības nozares, kā arī veicināt mazo un vidēju uzņēmumu attīstību.
Nodokļi ir nepieciešami, jo nav iespējams iegūt valstij nepieciešamos līdzekļus no cenām, patentmaksas un nodevām. Noteiktus pakalpojuma veidus nav iespējams pārdot indivīdiem (aizsardzība, valsts pārvalde) un tas varētu rast sociālo nevienlīdzību, ja izglītība, drošība būtu maksas pakalpojums, jo tādā gadījumā tos varētu iegādāties tikai turīgākā sabiedrības daļa.
…
