Atmiņas ir kaut kas fantastisks. Mani kā personību tās papildina un piepilda, tās uzkrājas un nemitīgi dod impulsus tagadnei, kas, savukārt jau veido nākotni. Katrai lietai un sīkumam ir kāda īpaša, neatsverama nozīme. Katrai vietai, kur esam bijuši, ir īpaša aura, jo to piepilda tur atstātās sajūtas. Tieši sajūtas ir pirmais, kas asociējas domājot par atmiņu un atmiņām, lai kādas tās būtu.
Manuprāt, ja cilvēce zaudētu atmiņu, tas būtu jauns sākums ierastajā sistēmā un tie būtu nerimstoši identitātes meklējumi. …
