Starptautisko tiesību pamatlicēju dzīves laikā dominēja 3 galvenās starptautisko tiesību skolas – dabisko tiesību, pozitīvistu un Grocija piekritēju skola.
Dabisko tiesību skolu vadīja Pufendorfs (1632-1694), kas uzskatīja, ka no esošajiem līgumiem un starptautiskajām paražām neizriet nekāda pozitīvo starptautisko tiesību esamība. Viņaprāt, starptautiskās tiesības ir vienīgi daļa no dabiskajām tiesībām.
Pozitīvisti (Korneliuss van Binkershoks) savukārt uzskatīja, ka starptautiskie līgumi un paražas veido pozitīvu starptautisko tiesību pamatus un šīs tiesības ir daudz svarīgākas par jebkurām dabiskajām tiesībām. Pastāv vispārēja nāciju piekrišana, kas izpaužas to starpā noslēgtajos līgumos un pastāvošajās paražās. Pozitīvisti atšķirībā no dabisko tiesību piekritējiem, neiedziļinās seno laiku vēsturē, bet gan meklē pierādījumus sava laika praksē vai nesenos notikumos.
Grocija piekritēji doktrīnu strīdā ieņēma vidējo pozīciju. Līderis bija Vatels (1714-1767).
…
