Uzsākot Romiešu civiltiesību kursu, autore saskārās ar interesantu, jaunu un līdz tam nedzirdētu jēdzienu „valdījums.” Autorei šķita, ka valdījumu drīkst pilnībā pielīdzināt īpašuma tiesībām, bet tā kā Latvijas Republikas civillikumā šie divi institūti tiek regulēti atsevišķi, tad autorei radās interese uzzināt kāda tad ir būtiskākā šo divu institūtu atšķirība un ko tad īsti ir jēdziena „valdījums” būtība.
Lai varētu vieglāk izprast valdījuma būtību, autore pētīšanu uzsāk ar šī institūta vēsturisko attīstību, no senās Romas valsts iedzīvotāju viedokļa. Un tā kā Latvijas Republika pieder pie Eiropas kontinentālās tiesību saimes, kurā ir liela loma tieši Romiešu tiesībām, tad loģiski būtu secināt, ka mūsu valsts likumdošanā varētu vilkt dažas paralēles tieši ar Romiešu tiesību izpratni par valdījumu.
Šis darbs autorei palīdzēs saprast kāpēc senās Romas juristu darbi pastāv jau tūkstošgadēm, kāpēc šīs tiesības iesakņojās vairāku valstu tiesību sistēmā un ir neatņemama to sastāvdaļa, kā arī autore, saskaroties ar šo tematu jau 2. semestrī, būs ieguvusi nelielu „bagāžu” studiju kursam „Lietu tiesībās.”
Darba mērķis: izpētīt pieejamo informāciju par valdījumu un noskaidrot valdījuma lietu būtību tiesu praksē.
Darba uzdevumi:
1)Izpētīt informāciju par valdījuma institūta izpratni Romiešu civiltiesībās.
2)Izpētīt Latvijas Republikas normatīvos aktos regulēto valdījuma institūtu.…
