Kā teicis Kārlis Ulmanis: „Nevis par savu, bet par visas tautas labklājību ir jācīnās.” Tātad cilvēkam nav tiesības dzīvot pasaulē, ja viņš visu savu dārgo laiku cenšas veltīt sev. Tādēļ jācenšas to veltīt savu senču lolojumam. Šķērsojot robežu un domājot par krīzēm valstī, jāsabrucina siena, kas stāv priekšā ausīm, un jāklausās ilgi un dikti, līdz sadzirdēsi vilinošo melodiju, pagātnes saucienus , kas vilktin’ vilks tevi atpakaļ. …
