Jau šeit var saskatīt Doriana apsēstību ar savu skaistumu un šī viņa izteiktā vēlēšanās piepildās-ģīmetne noveco, bet viņš ne. Par spīti savai pašapmierinātībai viņš iemīlas kādā aktrisē, bet viņu mīlestība nav lemta, jo viņa izdara pašnāvību Doriana cietsirdības dēļ. Mīlestības zaudējuma jūtu vadīts viņš iekšēji mainās un gadu gaitā kļūst ar vien cietsirdīgāks. Viņš pats to apzinās, bet tomēr vainu nemeklē sevī, bet gan citos. “Cietsirdīgs! Vai tad viņš bija cietsirdīgs? Vainīga taču bija tikai meitene , nevis viņš. Viņš sapņoja par viņu. Kā par lielu aktrisi, atdeva viņai savu mīlu, jo domāja, ka viņa ir dižena. Bet viņš vīlās. Izrādījās, ka šī meitene ir pavisam niecīga un nav viņa cienīga.”
Šeit bija saskatāma jau otrā neoromantisma pazīme-bagātīgas jūtu nianses. …
