Vērtējums:
Publicēts: 13.07.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Čūskas', 1.
  • Konspekts 'Čūskas', 2.
  • Konspekts 'Čūskas', 3.
  • Konspekts 'Čūskas', 4.
  • Konspekts 'Čūskas', 5.
  • Konspekts 'Čūskas', 6.
Darba fragmentsAizvērt

Visas čūskas ir gaļēdājas, un ja tur mājās, tad labi jābaro, lai tā nesadusmotos, un neiedzeltu saimniekam. Bet čūskas var arī izdzīvot vairākas nedēļas bez ēdiena. Daudzām čūskām ir vienalga vai dotais ‘ēdiens’ ir vēl dzīvs vai miris, dažas čūskas pieņem tikai: jau mirušu dzīvnieku kā ēdienu.
Gandrīz visā Latvijas teritorijā izplatīts zalktis. Zalktis aktīvs ir dienā, bet nakti pavada slēptuvē. Barojas ar vardēm, krupjiem un to kurkuļiem, dažkārt medī arī ķirzakas, putnu un zīdītāju mazuļus. Ēd arī zivis. Briesmu gadījumā zalktis aprij barību vai arī izdala ļoti smirdīgu, dzeltenbaltu šķidrumu. Otra šīs dzimtas suga – gludenā čūska Coronella austriaca – Latvijā sastopama reti. Bet tomēr ar to var sastopties sausos krūmājos, smilšainās nogāzēs, laucēs un pļavās. Vairās no mitrām vietām un ūdens. Gludenā čūska pārtiek galvenokārt no ķirzakām, bet ēd arī sīkus zīdītājus, putnus un kukaiņus. Medījumu parasti nožņaudz apvijoties ap to. Briesmu brīžos izrāda agresivitāti un izdala smirdīgu šķidrumu. Abām minētajām čūskām indes dziedzeru nav, tāpēc tās nav indīgas. Vienīgā indīgā čūska Latvijā ir odze Vipera berus.


Autora komentārsAtvērt
Atlants