Attiecības ar citiem tēliem
Ilze un Annuža bija ļoti labas draudzenes kopš seniem laikiem, viena otrai bija kā māsa. Par to liecina citāts: «Kad nu vecā pusē tā ir un atpakaļ iet arī vairs nevaru, tad, zi¬nāms, māsiņ, man labāk nebūtu nekur kā pie tevis, jo radi man nav bijuši nekad mīļāki par tevi,»
Tenis bija Ilzes vīrs un ar viņu, kā ar gandrīz radinieku, attiecības bija labas, viņi mēdza pajokot. Par to liecina citāts: „Mute- tā tev tāda pati kā bijusi, bet pats gan esi sācis vien rauties.”
Lienai nebija tuvāka cilvēka par Annužu, tā viņai bija ļoti mīļa, gandrīz kā māte. Par to liecina citāts: «Lienu pieminot, ne¬var Annužas aizmirst — viņu abēju liktenis ir cieti savienots.»
Pret Oļiņieti, tāpat, kā pret citiem cilvēkiem Annuža izturējās ar cieņu, taču jūtas vainīga viņas priekšā. Oļiņiete allaž nicināja Annužu, jo uzskatīja, ka viņa ir vainīga Trīnītes nāvē. Par to liecina citāts: „Dievs zin ko gan Annuža dotu mugurā, ko pūrā.”
Anniņu Annuža pieņēma par savu meitiņu pēc Lienas nāves. Anniņai Annuža bija vienīgais tuvais cilvēks, tāpēc tā viņu cienīja un mīlēja. Par to liecina citāts: „"Nomirusi! Nomirusi! Vai, vai!" viņa, rociņas lauzīdama, izsaucās. Tad nokrita pie vecās krustmātes ceļos, apkampa viņu, it kā gribēdama uzcelt, glaudīja tai pieri, vaigus un rokas, raudādama turklāt tik gaužām asarām, ka gandrīz neviens no klātesošiem nespēja atturēt savu asaru.”
…
