Latviešu valodā gadu simtu laikā ir ieaugusi Dabisko tiesību tradīcija, kas noteic, ka tiesības ir likumīgi, taisnīgi piederīgais, daļa. Cilvēka statusam atbilstošu, viņa rīcībā nodotu materiālo vai nemateriālo vērtību pieļaujamo rīcības veidu kopums. Ikdienā mēs nereti lietojam izteicienu ;’’Nav man daļa!’’, vai ko tamlīdzīgu, šajā izteikumā ietvertā doma ir norādīt, ka tā vai cita lieta neietilpst mūsu pienākumos, ka mums nav tiesību iejaukties. No tā var secināt, ka tiesības ir iespējas, ka mums dotas , lai mēs varētu pildīt savus pienākumus. Tā, piemēram, policistam ir tiesības aizturēt cilvēkus, lai viņš varētu pildīt sev uzticētos pienākumus - rūpēties par kārtību un drošību. Vecākiem ir tiesības noteikt bērna dzīves ritmu, lai viņi varētu pildīt pienākumu - audzināt bērnu. Tikai izejot no pienākuma mēs varam definēt tiesības. Tiesības bez pienākumiem ir haoss (nemitīga iegribu, "tiesību" sadursme). …
