Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.12.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Skaņa', 1.
  • Referāts 'Skaņa', 2.
  • Referāts 'Skaņa', 3.
  • Referāts 'Skaņa', 4.
  • Referāts 'Skaņa', 5.
  • Referāts 'Skaņa', 6.
  • Referāts 'Skaņa', 7.
  • Referāts 'Skaņa', 8.
  • Referāts 'Skaņa', 9.
  • Referāts 'Skaņa', 10.
  • Referāts 'Skaņa', 11.
Darba fragmentsAizvērt

Par skaņu sauc mehāniskas svārstības, kas elastīgo viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē. Īsāk par skaņu sauc svārstības, kuras iespējams dzirdēt; harmoniskas svārstības cilvēks dzird frekvenču diapazonā no 16 Hz līdz 16 kHz. Ja svārstību frekvence ir lielāka, tad skaņu sauc par ultraskaņu, ja mazāka, - par infraskaņu. Dzirdamajai skaņai var būt izteikts subektīvais augstums – tad skaņu sauc par toni; ja šāda augstuma nav, tad skaņu sauc par troksni. Augstums piemīt visām harmoniskajām svārstībām(palielinoties frekvencei, pieaug augstums), kā arī dažādiem harmonisk svārstību salikumiem; šādā gadījumā skaņas augstuma sajūtu dod pamattonis, kam salikumā parasti ir vismazākā frekvence(pārējās svārstības sauc par virstoņiem, un tie nosaka skaņas tembru). Kvantitatīvi skaņu raksturo skaņas spektrs (arī skaņas analīze). Gāzēs un šķidrumos skaņa izplatās garenviļņu veidā (atbilstoši svārstībām vides daļiņas sablīvējas un izretinās, ar svārstīšanās ātrumu kustoties ap līdzsvara stāvokli un pārnesot skaņu). Skaņas ātrums ir atkarīgs no vides blīvuma un elastības. Vidi, kurā pastāv skaņas viļņi, sauc par skaņas lauku. Enerģētiski skaņu objektīvi raksturo skaņas intensitāti, skaņas enerģijas blīvums un skaņas līmenis, subjektīvi – skaļuma līmenis un skaļums. Skaņas viļņus vidē ierosina ar skaņas starotājiem (akustiskais starotājs), bet uztver ar skaņas uztvērējiem. Skaņai izplatoties dažādās vidēs, var notikt skaņas atstarošana, skaņas slāpēšana, skaņas dispersija, skaņas difrakcija, skaņas refrakcija. Skaņa –viens no nozīmīgākajiem, ja ne pats galvenais sazināšanās līdzeklis cilvēku sabiedrībā. Skaņai ir svarīga loma arī tehnikā.
Muzikālā skaņa ir mazākais struktūras elements mūzikā. Muzikālās skaņas raksturotājelementi ir augstums (no C2 līdz c5-c6 jeb 16 līdz 4000-4500 Hz; augstākas ietilpst muzikālās skaņas kā virsotņi), stiprums (dinamika mūzikā), ilgums (ne mazāks par 0,015-0,02 s, jo aiz šās robežas zūd skaņas augstuma izjūta) un tembrs.
Skaņas absorbcija ir skaņas slāpēšana. Skaņas absorbcijas materiāli – akustiskie materiāli, ko lieto ražošanas, sabiedriskās u.c. telpu un tehnisko iekārtu skaņizolējošai apdarei, trokšņa līmeņa samazināšanai telpās, to akustisko īpašību pārveidošanai. Skaņas absorbcijas materiāliem raksturīga poraina struktūra (porainība >75 tilp. %), kurā ir daudz savstarpēji saistītu vaļēju poru.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants