Ekonomiskā sistēma ir noteikta sabiedrības saimnieciskās dzīves organizācija, tā ir no dažādām institūcijām sastāvoša struktūra, ko sabiedrība izmanto, lai noteiktu, ko ražot, kā ražot un sadalīt preces, pakalpojumus. Ekonomikas sistēmām, kuras ir tikušas pieņemtas saistībā ar to ekonomiskajām problēmām, kas valstī ir atšķirīgas, katrai ir savas īpatnības. Neraugoties uz to, dažas no šīm sistēmām ir ļoti līdzīgas cita citai, un tās var iedalīt trijās vai četrās grupās. Raksturosim tās. Tradicionālā ekonomika (naturālā saimniecība) ir vēsturiski pirmais saimnieciskās darbības veids. Tā ir saimniecība, kas ir balstīta uz tradīcijām un paražām, kurā visus saražotos vai arī tieši no dabas iegūtos produktus patērē paši ražotāji, viņu ģimene savu vajadzību apmierināšanai. Tradicionālās ekonomikas pastāv sabiedrībās, kurās ir salīdzinoši zems dzīves līmenis un to dzīvesveids tikpat kā nav mainījies gadsimtiem ilgi. Tādas sabiedrības ir izolēti ciemi Āfrikā, Āzijā u.c. Tradicionālo ekonomiku bieži sauc par eksistences ekonomiku, jo saražotais lielākajā daļā gadījumu ir tikai nedaudz vairāk kā minimāli nepieciešamais izdzīvošanai.
Komandekonomikā jeb centralizēti plānotā ekonomikā valdībai ir vara pār visiem nācijas ekonomikas resursiem. Valsts pilnīgi kontrolē šo resursu izmantošanu. Komandekonomika tiek saukta par plānotu ekonomiku.
…
