Vāvere dzīvo mežos un parkos. Vāvere ir grauzējs. Vāveres kājas ir piemērotas kāpelēšanai pa kokiem. Ar savu priekškāju pirkstiem vāvere pieķeras pie koku mizas vai maziem zariņiem. Pakaļkājas ir garas un spēcīgas. Vāvere pārvietojas ar lēcieniem. Lai nokļūtu no viena koka uz citu, viņa var aizlēkt ļoti tālu. Lai labāk noturētos gaisā, vāvere iepleš kājas. Kuplā aste darbojas kā stūre. Sēžot augstu egles zarā, vāvere izslien asti. Vāvere grauž čiekurus ar asajiem priekšzobiem. Ziemā vāvere galvenokārt pārtiek no egļu un priežu sēklām. Gados, kad maz čiekuru, viņa ēd egļu pumpurus. Rudenī vāvere vāc barības rezerves ziemai. Savāktos krājumus viņa novieto koku dobumos, pazarēs vai zem sūnām. Reizēm vāveres aizmirst, kur atrodas barības krātuves. Ziemā, ēdot tikai pumpurus, vāvere nomirst bada nāvē vai arī saslimst. Vasarā barību atrast ir vieglāk. Tad vāvere ēd skuju koku pumpurus, ogas, zīles, sēnes un kukaiņus. Izsalkusi vāvere var apēst putnu olas un mazos putnēnus.…
