Diemžēl mūsdienās skolās morālu principu trūkums ir gan skolēnu, gan skolotāju vidū. Piemēram, ja skolotājs pret bērnu, kurš ir nācis no nabadzīgas ģimenes izturas nievājoši, slikti un turpretim pret bagātnieka bērnu labi, vai tad šeit ir ievērota pedagoģiskā morāle? Protams, ka ne. Katrs cilvēks ir indivīds, pret kuru jāizturas ar cieņu, sapratni un iecietību. Un it īpaši bērniem, jo viņi neizvēlās, kurā ģimenē piedzimt, viņi nav vainīgi nedz pie vecāku materiālajiem apstākļiem, nedz apstākļiem, kuros viņi tika audzināti. Es uzskatu, ka skolotājam noteikt jābūt savaldīgam un līdzsvarotam, ievērot labas manieres, būt pieklājīgam pret bērniem un vispār kopumā pret sabiedrību, lai būtu tāds cilvēks, kuram bērni vēlētos līdzināties.
Skolotājam jāaudzina bērni tādā veidā, lai skolēni apzinātos sabiedriskas normas, principus- gan rakstītos, gan nerakstītos. Jāaudzina tikumiski skolēni, lai viņi varētu atbilstoši rīkoties sabiedrībā un spētu ar cieņu izturēties pret citiem. Skolēnus jāiedrošina nezaudēt ticību sev, savām spējām. Skolotājiem jāizkopj gan sava morāle, gan jāpalīdz skolēniem. Bērni ir jūtīgas būtnes, kas tikai daļēji izprot pieaugušo pasauli. Viņus jāmudina uz darbībām, nevis jāpiespiež.
…
