Bieži rodas nesaprašanās starp pūristiem un valodas lietotājiem, jo kā tad īsti būs pareizāk no vēsturiskā aspekta, pūristu subjektīvā viedokļa, gaumes, estētikas viedokļa un kurš vārds starp runātājiem tiks pieņemts kā ikdienas lietošanā gana ērts, grūti prognozēt. Valodā pastāv pašregulācijas mehānismi, un, ja kāds aizguvums nav latviešu valodā iederīgs un lietotājiem šķiet nepatīkams un neērts, tas parasti tiek aizstāts vai asimilēts, tas nozīmē, ka gala vārds par kāda svešvārda, aizguvuma pieņemšanu vai nepieņemšanu, visbiežāk pieder runātāju vairākumam. Ja sabiedrība neatzīs pūristu radīto versiju, tad vārds netiks lietots un izzudīs. Manuprāt, latviešu valoda vairāk iegūst nekā zaudē citu valodu ietekmē. “Piesārņojums” ir bijis visos laikos, tomēr tas valodu kopumā nedegradē. Pozitīvā pūrisma iezīme ir arī tā, ka tiek izkopta valoda, nemitīgi meklēti jauni risinājumi, kas varētu uzlabot komunikatīvo procesu, celti gaismā sen aizmirsti vārdi un tas liecina, ka valoda joprojām ir dzīva un organiska. …
