Man personīgi dvēseliski tuvākais Poruka darbs ir “Sirdsšķīsti ļaudis”. Tajā apcerētas man nozīmīgākās vērtības – morālo un garīgo principu noturīgums un ticība. Lai arī es nevaru sevi līdz galam saukt par teisti, uzskatu, ka svarīga ir Dieva nepieciešamība cilvēku dzīvēs. Par to rakstījis franču filozofs Voltērs: “Ja Dieva nebūtu, to vajadzētu izdomāt”. Būt kristietim nozīmē sekot bībelei, kura māca būt labiem cilvēkiem, ar to es domāju būt žēlsirdīgiem, sirdsšķīstiem un godprātīgiem, tā māca būt cilvēcīgiem. Tā ir vienreizēja pārvaldes forma, ja nebūtu reliģijas, cilvēki apkautu viens otru kā dzīvnieki. Zalkšņu tēvs ir ticīgs, tāpēc viņu raksturo pieticība, nesavtība un spēja uzupurēties. Nesavtība liek citus turēt augstāk par sevi. Tā ir reti sastopama vērtība šajā samaitātajā pasaulē, lai arī cik drastiski tas neskanētu. Zalkšņu tēvs spēj atdot vairāk nekā saņemt, viņš zina, ka mūsu dzīvība, gaiss, ko elpojam, Saule, arī daba mums apkārt - nav vienkārši tāpat, mums jābūt par to pateicīgiem, jāspēj to novērtēt un divkārt atdarīt. Iespējams, Poruks radījis šo tēlu kā personīgo ideālu vai kā ideālu, uz kuru jātiecas katram cilvēkam, uz ko tiecos arī es.
Poruks dzīves laikā sarakstījis daudzus lieliskus darbus ar atšķirīgi domājošiem literārajiem tēliem, kuru motīvi ir laikmetīgi, tie spēj aizkustināt, izraisīt dziļas pārdomas katram par savu vērtību sistēmu un dzīves jēgu, tie ir svarīgi cilvēkiem visos laikos un vietās.
…
