Pēc manām domām, šis gadsimts ir pārpildīts ar dažādiem notikumiem, interesantiem stāstiem un prieka pilniem mirkļiem. Latvju tauta var īpaši lepoties ar tiem un it sevišķi – ar vareno kultūru. Tā mums ir viennozīmīgi bagāta, taču tieši cik vērtīga un, kādas sajūtas tā izraisa?
Uzskatu, ka filma “Dvēseļu putenis” ir absolūti labākais piemērs, lai spētu pierādīt un apjaust, cik gan pārdomu vērta ir bijusi mūsu Latvijas skaudrā, nesalīdzināmā, taču spēcīgā vēsture. Diemžēl, neviena cita filma nespēj izmainīt manas patriotiskās domas, lai spētu pierādīt, ka tieši šis kinodarbs ir tieši tik vērtīgs, lai veiksmīgi atrādītu to, kā katrs cilvēks, kurš vēro šo, kaut vai nedaudz, taču tomēr aizdomājās par emocijām. Par nervu stindzinošiem brīžiem, kad asinis šķīst bez gala it visur vai par asaru vērtiem mirkļiem, kad jauni puiši un tēvi dodas kaujā? Jā! Šīs filmas sižets ļauj ielūkoties kāda jauna puiša bezbailīgajai drosmei piedaloties karā, kas neapšaubāmi atstāj atmiņā paliekošas sajūtas.
