Atoms (grieķu άτομον 'nedalāms') ir mazākā vielas sastāvdaļa, kas saglabā vielas ķīmiskās īpašības. Atomi veido matēriju mums visapkārt. Atoma centrā atrodas pozitīvi lādēts kodols.
Lielākā daļa atomu sastāv no trim mazākām vienībām:
elektroniem, kas ir negatīvi lādēti; elektrons ir visvieglākā atoma sastāvdaļa;
neitroniem, kam nav lādiņa - tie ir neitrāli; to masa ir aptuveni 1838 reizes lielāka par elektrona masu.
protoniem, kas ir pozitīvi lādēti; protonu masa ir aptuveni 1836 reizes lielāka par elektrona masu.
Atomiem parasti ir apvienoti molekulās - piemēram, ūdens molekula sastāv no diviem ūdeņraža atomiem un viena skābekļa atoma. Ja atomam kāds cits atoms atrauj vienu vai vairākus elektronus, veidojas jons.
Atoms ir ķīmiskā elementa vissīkākā daļiņa, vielu teorētiskās ķīmiskās dalāmības robeža.
Atoma kodola uzbūve
Pēc Ernesta Rezenforda eksperimentiem, 1919. gadā atklājās, ka atoma centrā ir pozitīvi lādēta daļiņa, kuru viņš nosauca par protonu. 1932. gadā krievu pētnieks Dmitrijs Ivaņenko un vācu zinātnieks Verners Heizenbergs izvirzīja hipotēzi, ka atoma kodols sastāv no divu veidu daļiņām, no protona un neitrona, ko vienkopus sauc par nuklonu (latīņu valodā nucleus nozīmē kodols). Šī hipotēze attaisnojās un izrādījās patiesa. Tā kā jau tika minēts, ka elektroni ir daudz vieglāki nekā nukloni, tad var teikt, ka praktiski visa atoma masa koncentrējas kodolā. Kodolam attiecībā pret pašu atomu ir ļoti sīks izmērs: atoma diametrs ir 10 − 10m, bet kodola diametrs ir tikai 10 − 15m. Šis fakts pierāda, ka kodols ir ārkārtīgi blīvs.…
Atoma kodolu veido divējādas elementārdaļiņas - protoni un neitroni, kuras var arī uzskatīt par vienas elementārdaļiņas - nuklona - dažādiem stāvokļiem. Protoni un neitroni ir savstarpēji konvertējamas daļiņas. Protoni ir lādēti pozitīvi, to skaits kodolā nosaka elementa atomnumuru un kodola lādiņu, bet kopā ar neitroniem - atommasu. Neitroni kodola lādiņu neiespaido, tie ir elektroneitrāli.
