Ikdiena par šo terminu man aizdomāties neliek. Kā vārdam, es lielu uzmanību tam nepievēršu, neanalizēju un neizjūtu to kā patosu, bet sarunvalodā lietoju. Kāpēc lietoju un kā man atklājas šī vārda būtība izklāstīšu sīkāk.
Runājot par sevi, es nedalu cilvēkus pēc tā, kurš gudrāks, kurš ne tik gudrs vai, kurš nepavisam ar gudrību neizceļas uz pārējo fona. Kāpēc? Es ikvienā cilvēkā saskatu skaistumu, tieši tāpat ir ar gudrību. Neuzskatu, ka pasaulē ir cilvēks- muļķis. Manā izpratnē, vārds muļķis šodien tiek lietots bezjēdzīgi, kopumā tas tiek attiecināts uz personām, kurām nepadodas ierastās lietas, kas, savukārt, vairumam liekas pašsaprotamas. …
