Cilvēku audzināšana ir smags, ilgstošs un nepārtraukts process. No paaudzes paaudzē tiek sakrātas audzināšanas metodes, principi, pieredze, formas, kuras nemītīgi tiek pielāgotas mūsdienas sabiedrības vajadzību un pieprasījumu apmierināšanai. Cilvēku izglīto visā viņa dzīves laikā un to īsteno daudziem gadsimtiem dažādos veidos ietvaros. Par katra cilvēka izglītošanu un audzināšanu atbild ģimene, sabiedrība un valsts.
Mācību organizācijas formas un audzināšanas tradīcijas ir saistītas ar noteiktu audzināšanas sistēmu, kura nemītīgi tiek pārveidota atkarībā no sabiedrības vajadzībām un prasībām. Katra mācību organizācijas forma pakļaujas vairākiem faktoriem: sosialpolitiskiem, ekonomiskiem, kulturāliem. Audzināšanas sistēma nes sevī mērķus un uzdevumus kurus nosaka sabiedrības vajadzības un ideāli noteiktā laikmetā. Audzināšanas formas nevar vertēt ar vārdiem „slikts” vai „labs”. Noteikta laikmētā cilvēkiem bija pieiejama noteikta mācību organizācijas forma, kura bija atkarīga no maksatspējas un cilvēka sociālo statusu.
Katrs cilvēks ir individs ar atšķirīgu uztveri, domāšanu un atmiņu. Mācības organizācijas formam nav jābūt vienveidīgiem un monotoniem, lai nodrošināt sekmīgu izziņas un radošu darbību. …
