Seksuāli transmisīvās slimības

Par seksuāli transmisīvajām jeb veneriskajām slimībām sauc slimības, ar kurām inficējas galvenokārt seksuālo kontaktu laikā. Latvijā biežāk sastopamās seksuāli transmisīvās slimības ir sifiliss, gonoreja, uroģenitālā hlamīdiju infekcija, trihomonoze, dzimumorgānu herpes, anālās atveres un dzimumorgānu kārpiņas (smailās kondilomas). Pēdējo gadu laikā arī palielinājies ar HIV/AIDS inficēto cilvēku skaits.
STS izraisa dažādi mikroorganismi - baktērijas (sifiliss, gonoreja, uroģenitālā hlamidioze u.c.), vīrusi (HIV/AIDS, dzimumorgānu herpes, anoģenitālās kārpiņas u.c.), vienšūņi (trihomonoze u.c.), kā arī sēnītes. Baktēriju un trihomonu izraisītās slimības labi padodas ārstēšanai, un organismu no šiem mikrobiem var atbrīvot. Savukārt pēc vīrusu izraisītām slimībām vīrusi neaktīvā veidā var saglabāties cilvēka organismā un atkārtoti izsaukt slimības uzliesmojumu.

Sifiliss
Sifiliss ir vispārēja organisma saslimšana, kas neārstēta bojā arī iekšējos orgānus, asinsvadus un nervu sistēmu. Aptuveni mēnesi pēc inficēšanās izveidojas čūliņas uz ārējiem dzimumorgāniem, retāk mutes gļotādā vai pie taisnās zarnas atveres; sievietēm arī makstī vai uz dzemdes kakla. Vēlāk palielinās limfmezgli un parādās izsitumi, kas klāj gan ādu, gan gļotādas (plankumiņi, mezgliņi, strutu pūslīši). Izsitumi nesāp un neniez, tāpēc slimnieks tos var pat neievērot. Arī neārstējoties tie izzūd pāris mēnešu laikā. Slimībai raksturīga viļņveida gaita - periodi ar ārējām sifilisa izpausmēm mijas ar periodiem, kad ārēju saslimšanas pazīmju nav. Tomēr īpašu asins analīžu rezultāti liecina par saslimšanu ar sifilisu.
…