Nacionālā kopprodukta un iekšzemes kopprodukta rādītāju pielietošana

1.1 Iekzemes kopprodukta un nacionālā kopprodukta jēdzieni un sakarības
Jebkurā sabiedribā tiek ražots milzum daudz dažādu produktu preču un pakalpojumu – no adatas, sērkociņa līdz rūpnīcu milzeņiem, kas ir uzcelti uz ļoti lielām zemes platībām. Lai sabiedrība zinātu un varētu novērtēt savas valsts ekonomisko stāvokli, statistiķi veicvisos ražošanas posmos ražoto preču un pakalpojumu uzskaiti naturālā un naudas izteiksmē un to mēra, izmantojot galvenokārt divus rādītājus. Tie ir vai nu nacionālais kopprodukts vai arī iekšzemes kopprodukts.
Nacionalais kopprodukts – ir noteiktas valsts pastāvīgo iedzīvotāju gada laikā saražotās preces un pakalpojumi naudas izteiksmē kā pašu zemē, tā arī ārzemēs.
Aprēkinot nacionālo kopproduktu, tajā tiek ieskaitītas tikai tās galapreces un pakalpojumi, kas ražoti, izmantojot, piemēram, Latvijas pastavīgiem iedzīvotājiem piederošos resursus, tādus kā zemi, kapitālu, darbu, uzņēmējspējas kā savā valstī, tā arī ārzemēs. Turpretī ārzemju firmās un uzņēmumos, kas izvietoti Latvijas teritorijā, saražoto galaproduktu nacionālā kopproduktā neieskaita. NKP iegūst, ja iekšzemes kopproduktam pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus un atlīdzību nodarbinātajiem, bet atskaita citu valstu saņemtos īpašuma ienākumus un atlīdzību nadarbinātajiem. (1, 10. lpp.)
Aprēķinot nacionālo kopproduktu, ir noteiktas grūtības sadalīt kopuzņēmumu ienākumus. Statistikas un vadības praksē, makroekonomikas analīzē biežāk lieto iekšzemes kopprodukta rādītāju. Nacionālā kopprodukta dinamika ir nozīmīga valstīm ar plašām ārzemju investīcijām, piemēram, Vācijai, ASV, Japānai un dažām citām, kā arī valstīm, kam ir lieli ārējo investīciju objekti. (8, 29. lpp.)
Iekšzemes kopprodukts – atškirībā no nacionālā kopprodukta, ir noteiktas valsts tautsaimniecībā gada laikā saražotais galaprodukts naudas izteiksmē.
Atškirībā no nacionālā kopprodukta, IKP tiek ietvertas valsts teritorijā saražoto un pārdoto galapreču un pakalpojumu vērtiba neatkarīgi no tā, vai to ražošanā ir izmantoti savas valsts pastavīgiem iedzīvotājiem, vai arī ārzemniekiem piederošie ražošanas resursi. (1, 11. lpp) Iekšzemes kopprodukta un nacionalā kopprodukta sakarības tiek atspoguļotās 1.1. attēlā.
Varētu likties, ka saimniekošanas rezultātu vispilnīgāk atspoguļo it visu saražoto un sniegto pakalpojumu cenu kopsumma noteiktā laika sprīdī. Šāds aptverošs rādītājs tiek dēvēts par nacionālo kopproduktu. Sīkāka analīze liecina, ka sabiedrības kopprodukts, tieši otrādi, rāda ainu greizā spogulī. Šī it kā vienkāršā, viegli uztveramā rādītāja ģenētiskais grēks - atkārtotais rēķins.
…