Askolds kā sava ceļa gājējs
Romānā ir spilgti atspoguļotas cilvēka rakstura īpašības un tas, ka raksturs ir vissvarīgākā no tām. To autors atspoguļo ar Askolda dzīves aprakstu. Askolda ceļš bija daudz akmeņiem klāts. Un lielākais no tiem bija viņa paša raksturs. Tas bija kā nepārvarams šķērslis. Viņš sava ceļa sākumā bija kā nulle. Var teikt, ka Askolds savu ceļu sāk veidot no nekā.
„Lai iekarotu šos piecus kontinentus, viņam vajadzēja kļūt par sava ceļa gājēju. Bet to viņš nespēja ar tādu raksturu, kāds viņam bija.”
Askolda ceļa gājumu ietekmē arī viņa līdzcilvēki, ne tikai viņš pats. Cilvēki, kuriem ir vājš raksturs, nespēj noteikt savu dzīvi, to viņu vietā dara kāds cits. Askolda vietā to darīja Ģedimins un Orests. Oresta trumpis ir viņa gudrība un zobgalība, taču Ģedimins ir ļoti straujš un stiprs. Viņu spēkos ir Askoldu ietekmēt. Askolds centās no viņiem atbrīvoties, taču to nespēja.
Askolds sāka audzināt savu gribu, padarot to stipru un nelokāmu. Uz to viņu ietekmēja grāmatas par senajiem pasaules atklājējiem. Tas bija pirmais lielais solis sava ceļa uzsākšanai. …
