No neatminamiem laikiem līdz 21.gs.sākumam pasaules civilizācija saskaras ar tai nevēlamu, tomēr reāli eksistējošu attīstības traucēkli – noziedzību. Neatkarīgi no sabiedrības attīstības pakāpes nevienai varai nav sekmējies to izskaust pilnībā. Tā būs mūžīga problēma starp dabisko stāvokli un civilizācijas mākslīgo uzvedības modeli.
Vienmēr atradīsies asociāli elementi, kuri slikta rakstura, nepareizas audzināšanas, iedzimtības vai citu apstākļu dēļ neiekļaujas sabiedrisko attiecību regulējuma rāmjos un veic prettiesiskas darbības.
Platons (grieķu valodā Πλάτων) bija nozīmīgs Senās Grieķijas filozofs, Sokrāta māceklis, Aristoteļa skolotājs, rakstnieks un Atēnu akadēmijas dibinātājs.
Vienu no augstākajām virsotnēm ne tikai sengrieķu filozofijā, bet arī cilvēces filosofiskās domas attīstības vēsturē kopumā iezīmē Platona (427.-347. g. pr. Kr.) "gudrības meklējumi". Platons ir Sokrāta skolnieks. Tāpat kā Sokrātam, filozofija viņam nav tikai abstrakta teoretizēšana, tā saplūst ar pašu dzīvi tās virzībā uz gaismu un patiesību. Platons, tāpat kā Sokrāts, filozofiskiem meklējumiem piedēvē dziļi ētisku jēgu; flosofēt viņa izpratnē nozīmē tapt labākam un darīt labākus un gudrākus arī citus. Platons cēlies no slavenas Atēnu aristokrātu dzimtas. …
