Masu saziņas līdzekļos ik dienas dzirdam par neapvaldītām emocijām, kas gūst virsroku cilvēku dzīvē. Neviens nav pasargāts no patvaļīgām dusmu un nožēlas lēkmēm. Pēdējo piecpadsmit gadu laikā šādu dramatisku reportāžu, kas vēsta par visas mūsu sabiedrības pieaugošo neprasmi tikt galā ar savām emocijām, kļūst aizvien vairāk. Par emocionālo spriedzi, kas vēršas plašumā, liecina arī ziņas par biežākām agresijas izpausmēm – bruņotu pusaudžu sarīkotie slaktiņi skolās, no darba atlaistu cilvēku atriebība pret saviem bijušajiem kolēģiem, skolēnu neiecietība un nežēlība pret saviem skolas biedriem, cilvēku apšaude no garām braucošām automašīnām utt.
Zinātnē jau kopš Č.Darvina laikiem pastāv daudzas emociju teorijas, tomēr tām visām var rast kopsaucēju: emocijas cilvēces attīstības gaitā ir radušās kā adaptācijas un līdz ar to arī sugas izdzīvošanas veicinošs psihes mehānisms …
