Par lobēšanu tiek uzskatīti dažādu interešu grupu – asociāciju, federāciju, nacionālā līmeņa nozaru apvienību, lobistu, juristu un sabiedrisko attiecību firmu centieni ietekmēt ES likumdevējus, Latvijas likumdevējus, proti, Saeimu. Lobēšanas mērķis ir panākt savām vai savu klientu organizācijām izdevīgas regulējošās tiesiskās vides pastāvēšanu. Lobēšana ES un arī Latvijā tiek vērtēta pozitīvi, un ir uzskatāma par likumdošanas jaunrades un politikas attīstības procesa sastāvdaļu. Bieži vien ES Komisija, lai atvieglotu turpmāko likumdošanas pieņemšanu un īstenošanu, tiesību aktu projektu sagatavošanā iesaista interešu grupu pārstāvjus. Plašā sadarbība ar lobistiem ir Eiropas Parlamenta deputātiem, kuriem ir liela ietekme uz tiesību aktu projektu galīgo redakciju. Lobēšana aptver vairākus elementus: publisko politiku, ietekmi, speciālistu personālu un komunikāciju. Lobēšana ir komunikācijas stimulācija un pārraide, ko veic kāds, kurš nedarbojas savā vārdā, vēršoties pie valdības lēmumu pieņēmējiem ar cerību ietekmēt viņu lēmumus.…
